“Valsts politiskās stabilitātes un ilgtspējīgas ekonomiskas attīstības stūrakmens ir paredzamas un vēlētāju uzticībā nobriedušas politiskas partijas” - šāds “varas nomenklatūras dzejnieka” cienīgs vēstījums Bauskas novada iedzīvotājiem publicēts reģionālā laikraksta “Bauskas dzīve” 16.maija izdevumā, žurnālista Viļņa Auzāna redakcijas slejā.
Pār “Rīgas ampelmaņa, (piezīme-žurnālista nodēvētais Artuss Kaimiņš) atbalstītāju pulcina” kārti tiek “pārmesti”, gan nabadzīgais Repše, gan smukais Bondars, gan ģībstošā Sudraba, liekot saprast, ka ilggadējie varas krēslos sēdošie “negribot atdot valsti”.
Jo ir taču ko zaudēt: valsts un pašvaldības resursu izmantošanas iespēju šauru ekonomisko grupējumu interesēs, iespēju tikt pie kārotajiem valsts un pašvaldību pasūtījumiem, pārvaldes politiskā angažētība un nesodāma līdzekļu izšķērdēšana. Tā ir iespēja neatbildēt par pieņemtajiem lēmumiem, pieļaut likumpārkāpumus un būt nesodītiem. Pēc “nobriedušo” partiju ieskatiem tiek atbalstīti lobētāji un uz nebēdu tērēts nodokļu maksātāju sarūpētais, atvēlot “iespējas savējiem”, kuru apmierināšanai tiek ziedota tautas labklājības izaugsme. Šodien vara var tikt uzticēta noziegumos un korupcijā apsūdzētiem politiķiem, kas ar apbrīnojamu nekaunību izmanto varu, lai vairotu savu bagātību un ietekmi. To nodrošināt palīdz viņu ideologi un mediju rupori, ik uz soļa zombējot vēlētāju ar “veiksmes” stāstiem. Politiskās varas partijas, kas sevi atražo un nostiprina savu valdīšanu, pieņemot likumus, kas ierobežo sabiedrības iespējas ietekmēt varas karteļa visatļautību.
Vajadzīgi piemēri, lūdzu, ar periodisku regularitāti notiekošās banku afēras, valsts galvojumos zaudētie miljoni, ES fondu līdzekļu “apgūšana” ekonomisko grupējumu interesēs, korupcijas skandāli valsts varas un pašvaldības iestādēs, nekaunīga savējo politiskā piesegšana. Politiskās pārvaldes sistēma kas dod iespēju ministriem negodprātīgos policistus un VID darbiniekus aizrotēt uz citu valsts institūciju, citu partiju, cita valsts uzņēmuma valdi. Pseidonacionāļi ar patriotiskajiem saukļiem uz lūpām lobē maksātnespējas administratorus, kuri savukārt gatavi izģērbt ikvienu, kas nokļuvis viņu nagos. Nauda nesmako, tā palīdz noturēties pie varas. Tiek veidota sabiedrība, kurā meli un izlikšanās ir kļuvuši par neatņemamu morāles sastāvdaļu. Par rietumu sabiedrībai piemītošajām politiskās kultūras tradīcijām un līmeni šeit vispār nav vērts runāt. Pie mums tā ir ķīniešu ābece.
Tiekšanās uz pārmaiņām valstī, kuras politiskie vadoņi jūsmo par padomju laiku “sarkano baronu”, kompartijas sekretāru un nomenklatūras aparāta darboņu ievazāto partijas “ģimenes saišu”, “labo cilvēku” un ”šoferu dēlu” tradīciju veiksmes stāstu, tiek nodēvēta par a l o š a n o s.
Jaunu cilvēku iesaistīšanās politiskajos procesos ir drauds centīgi veidotajam pašvaldības kartelim, jo tie jaunie var būt neprognozējami, tie var sagraut gadiem veidoto sistēmu, kuras labumus - iekārtošanu amatos, administratīvo resursu izmantošanu, lai noturētos pie varas, bezatbildību par sastrādāto var baudīt netraucēti “vadonim” pietuvinātie. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, tāpēc vietējās varas “stūrakmeņiem” izpatīkot, dažiem preses “censoņiem” jāsāk “muzicēt”, jo kā zināms - kas maksā, tas pasūta mūziku!
“Valsts politiskās stabilitātes un ilgtspējīgas ekonomiskas attīstības stūrakmens ir paredzamas un vēlētāju uzticībā nobriedušas politiskas partijas” - šāds “varas nomenklatūras dzejnieka” cienīgs vēstījums Bauskas novada iedzīvotājiem publicēts reģionālā laikraksta “Bauskas dzīve” 16.maija izdevumā, žurnālista Viļņa Auzāna redakcijas slejā.
Pār “Rīgas ampelmaņa, (piezīme-žurnālista nodēvētais Artuss Kaimiņš) atbalstītāju pulcina” kārti tiek “pārmesti”, gan nabadzīgais Repše, gan smukais Bondars, gan ģībstošā Sudraba, liekot saprast, ka ilggadējie varas krēslos sēdošie “negribot atdot valsti”.
Jo ir taču ko zaudēt: valsts un pašvaldības resursu izmantošanas iespēju šauru ekonomisko grupējumu interesēs, iespēju tikt pie kārotajiem valsts un pašvaldību pasūtījumiem, pārvaldes politiskā angažētība un nesodāma līdzekļu izšķērdēšana. Tā ir iespēja neatbildēt par pieņemtajiem lēmumiem, pieļaut likumpārkāpumus un būt nesodītiem. Pēc “nobriedušo” partiju ieskatiem tiek atbalstīti lobētāji un uz nebēdu tērēts nodokļu maksātāju sarūpētais, atvēlot “iespējas savējiem”, kuru apmierināšanai tiek ziedota tautas labklājības izaugsme. Šodien vara var tikt uzticēta noziegumos un korupcijā apsūdzētiem politiķiem, kas ar apbrīnojamu nekaunību izmanto varu, lai vairotu savu bagātību un ietekmi. To nodrošināt palīdz viņu ideologi un mediju rupori, ik uz soļa zombējot vēlētāju ar “veiksmes” stāstiem. Politiskās varas partijas, kas sevi atražo un nostiprina savu valdīšanu, pieņemot likumus, kas ierobežo sabiedrības iespējas ietekmēt varas karteļa visatļautību.
Vajadzīgi piemēri, lūdzu, ar periodisku regularitāti notiekošās banku afēras, valsts galvojumos zaudētie miljoni, ES fondu līdzekļu “apgūšana” ekonomisko grupējumu interesēs, korupcijas skandāli valsts varas un pašvaldības iestādēs, nekaunīga savējo politiskā piesegšana. Politiskās pārvaldes sistēma kas dod iespēju ministriem negodprātīgos policistus un VID darbiniekus aizrotēt uz citu valsts institūciju, citu partiju, cita valsts uzņēmuma valdi. Pseidonacionāļi ar patriotiskajiem saukļiem uz lūpām lobē maksātnespējas administratorus, kuri savukārt gatavi izģērbt ikvienu, kas nokļuvis viņu nagos. Nauda nesmako, tā palīdz noturēties pie varas. Tiek veidota sabiedrība, kurā meli un izlikšanās ir kļuvuši par neatņemamu morāles sastāvdaļu. Par rietumu sabiedrībai piemītošajām politiskās kultūras tradīcijām un līmeni šeit vispār nav vērts runāt. Pie mums tā ir ķīniešu ābece.
Tiekšanās uz pārmaiņām valstī, kuras politiskie vadoņi jūsmo par padomju laiku “sarkano baronu”, kompartijas sekretāru un nomenklatūras aparāta darboņu ievazāto partijas “ģimenes saišu”, “labo cilvēku” un ”šoferu dēlu” tradīciju veiksmes stāstu, tiek nodēvēta par a l o š a n o s.
Jaunu cilvēku iesaistīšanās politiskajos procesos ir drauds centīgi veidotajam pašvaldības kartelim, jo tie jaunie var būt neprognozējami, tie var sagraut gadiem veidoto sistēmu, kuras labumus - iekārtošanu amatos, administratīvo resursu izmantošanu, lai noturētos pie varas, bezatbildību par sastrādāto var baudīt netraucēti “vadonim” pietuvinātie. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, tāpēc vietējās varas “stūrakmeņiem” izpatīkot, dažiem preses “censoņiem” jāsāk “muzicēt”, jo kā zināms - kas maksā, tas pasūta mūziku!
RSS Feed
