Bauskas novada domes deputāti
Aivija Kursīte un Aleksandrs Novickis 2017.gada marts
Bauskas GanBeiGeita
jeb politiskās morāles krīze domē
Pēdējo gadu laikā novērojams, ka dažādās Latvijas pilsētās un novados sevi piesaka jauni festivāli un svētki, turklāt virkne pasākumu ar katru gadu ne vien nostiprina savas pozīcijas, bet iemanto aizvien plašāku apmeklētāju atsaucību. Šādas aktivitātes viennozīmīgi ieinteresē gan pašmāju ļaudis, gan tūristus no tuvākām un tālākām zemēm, kas ir pozitīvs signāls tūrisma industrijai un citu saistītu uzņēmējdarbības nozaru komersantiem. Arī Bauska šovasar kļūs par festivālu un svētku pilsētu!
Šajā rakstā vēlamies pieskarties nevis jautājumam, vai ir nepieciešami šādi festivāli, jo atbilde ir skaidra ikvienam, bet gan principiem un mehānismiem, kā uzņēmēji tiek motivēti panākt kvalitatīvāku un apmeklētājiem bagātāku Bauskas novada tūrisma sezonu.
Publikācija reģionālajā laikrakstā “Bauskas Dzīve” vēstīja, ka šā gada februāra Domes sēdē pašvaldība lems par finansiālu atbalstu vairākiem festivāliem. Pašvaldības finansējums 15 000 eiro apmērā, pamatojoties uz „Country mūzikas aģentūra” SIA iesniegumu, tika piešķirts Kantrimūzikas festivāla organizēšanai. Informācija par diskusiju saistībā ar līdzekļu piešķiršanu augstākminētajam festivālam publiskajā telpā nebija iegūstama. Tāpēc ir jāsniedz plašāks izklāsts par opozīcijas deputātu iebildumiem, t.i. kāpēc “pārītis dīvaiņu”, kā tas tika pausts portāla www.bauskasdzive.lv komentāros, nobalsoja “PRET” līdzekļu piešķiršanu Kantrimūzikas festivāla organizēšanai.
Jau pāris gadus atpakaļ atklājās neglaimojoša aina – deputāta M.Ružas vadīts uzņēmums, kurš organizēja Kantrimūzikas festivālu, nebija valstij nomaksājis nodokļus. Tobrīd CMA SIA administrēto nodokļu parāds pēc publiski pieejamās informācijas VID mājas lapā, sastādīja 43485.28 eiro, uz šo brīdi parāds ir 53132.87 eiro un ir uzsākts likvidācijas process.
Lai turpinātu Kantrimūzikas festivālu organizēšanu, 2014.gadā tika nodibināts jauns uzņēmums ar nosaukumu „Country mūzikas aģentūra” SIA, kura dibinātāja, saskaņā ar Uzņēmumu reģistrā atrodamo informāciju, ir ar deputātu M.Ružu saistīta persona. Nepiepildījās cerības, ka nomainot uzņēmuma izkārtni, mainīsies uzņēmēja tikumi, jo arī jaunajam SIA no 2016.gada oktobra ir uzkrāts nodokļu parāds, 3219.88 eiro apmērā.
Uz domes sēdē uzdoto jautājumu, vai saņemot komersanta iesniegumu, pašvaldības finansējuma saņemšanai, tika vērtēta publiski pieejamā informācija par uzņēmēja saistību izpildi pret valsti, priekšā sēdošā R.Ābelnieka atbilde bija
Aivija Kursīte un Aleksandrs Novickis 2017.gada marts
Bauskas GanBeiGeita
jeb politiskās morāles krīze domē
Pēdējo gadu laikā novērojams, ka dažādās Latvijas pilsētās un novados sevi piesaka jauni festivāli un svētki, turklāt virkne pasākumu ar katru gadu ne vien nostiprina savas pozīcijas, bet iemanto aizvien plašāku apmeklētāju atsaucību. Šādas aktivitātes viennozīmīgi ieinteresē gan pašmāju ļaudis, gan tūristus no tuvākām un tālākām zemēm, kas ir pozitīvs signāls tūrisma industrijai un citu saistītu uzņēmējdarbības nozaru komersantiem. Arī Bauska šovasar kļūs par festivālu un svētku pilsētu!
Šajā rakstā vēlamies pieskarties nevis jautājumam, vai ir nepieciešami šādi festivāli, jo atbilde ir skaidra ikvienam, bet gan principiem un mehānismiem, kā uzņēmēji tiek motivēti panākt kvalitatīvāku un apmeklētājiem bagātāku Bauskas novada tūrisma sezonu.
Publikācija reģionālajā laikrakstā “Bauskas Dzīve” vēstīja, ka šā gada februāra Domes sēdē pašvaldība lems par finansiālu atbalstu vairākiem festivāliem. Pašvaldības finansējums 15 000 eiro apmērā, pamatojoties uz „Country mūzikas aģentūra” SIA iesniegumu, tika piešķirts Kantrimūzikas festivāla organizēšanai. Informācija par diskusiju saistībā ar līdzekļu piešķiršanu augstākminētajam festivālam publiskajā telpā nebija iegūstama. Tāpēc ir jāsniedz plašāks izklāsts par opozīcijas deputātu iebildumiem, t.i. kāpēc “pārītis dīvaiņu”, kā tas tika pausts portāla www.bauskasdzive.lv komentāros, nobalsoja “PRET” līdzekļu piešķiršanu Kantrimūzikas festivāla organizēšanai.
Jau pāris gadus atpakaļ atklājās neglaimojoša aina – deputāta M.Ružas vadīts uzņēmums, kurš organizēja Kantrimūzikas festivālu, nebija valstij nomaksājis nodokļus. Tobrīd CMA SIA administrēto nodokļu parāds pēc publiski pieejamās informācijas VID mājas lapā, sastādīja 43485.28 eiro, uz šo brīdi parāds ir 53132.87 eiro un ir uzsākts likvidācijas process.
Lai turpinātu Kantrimūzikas festivālu organizēšanu, 2014.gadā tika nodibināts jauns uzņēmums ar nosaukumu „Country mūzikas aģentūra” SIA, kura dibinātāja, saskaņā ar Uzņēmumu reģistrā atrodamo informāciju, ir ar deputātu M.Ružu saistīta persona. Nepiepildījās cerības, ka nomainot uzņēmuma izkārtni, mainīsies uzņēmēja tikumi, jo arī jaunajam SIA no 2016.gada oktobra ir uzkrāts nodokļu parāds, 3219.88 eiro apmērā.
Uz domes sēdē uzdoto jautājumu, vai saņemot komersanta iesniegumu, pašvaldības finansējuma saņemšanai, tika vērtēta publiski pieejamā informācija par uzņēmēja saistību izpildi pret valsti, priekšā sēdošā R.Ābelnieka atbilde bija
„Nē, tas netiekot pārbaudīts un vērtēts!”.
Salīdzinot deputāta M.Ružas pārstāvētā uzņēmuma domē iesniegto festivāla tāmi 2014.gadā, kas tika uzrādīta, kā faktiskie dati un 2015.gada tāmi, kas bija norādīta kā provizoriska, ir redzams, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajā gada pārskatā par 2014.gadu, ir novērojama pamatīga „nobīde”. Pēc tā nākas spriest, ka deputātiem tiek iesniegtas mākslīgi palielinātas tāmes, vai... - otro scenāriju var izsecināt. Tomēr arī šādi fakti deputātos jautājumus neraisīja. Taču vēl lielāku neizpratni izraisīja deputāta M.Ružas attieksme! Attīstoties diskusijai, viņa verdikts par šādu faktu konstatāciju, bija, ka
aizrādītājam ir jādodas uz uzņēmējdarbības kursiem!
Kas rada vislielāko netaisnības sajūtu? Tas, ka jebkuram uzņēmējam, lai piedalītos valsts vai pašvaldības rīkotā iepirkumā, nedrīkst būt lielāks nodokļu parāds par 150 eiro. Saņemot novada līdzfinansējumu, piemēram, pagalmu labiekārtošanā, iedzīvotājiem nedrīkst būt nekustamā īpašuma vai komunālo pakalpojumu maksājumu parādi. Saņemot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, komersantam nedrīkst būt nodokļu parādi, iepriekšējā gadā jābūt noteiktam darbavietu skaita palielinājumam, tiek vērtētas uzņēmuma darba algas. Piemērus varētu saukt vēl un vēl, taču droši vien jebkuram ir skaidrs, ka “bez īpašiem nopelniem” nevienam uzņēmējam, ne no valsts, ne no pašvaldības, netiek piešķirts nekas.
Kā jau iepriekš minēts, runa nav, ka Bauskai nav nepieciešams Kantrimūzikas festivāls, tieši otrādi – ja festivāli ir tā niša, kuru varam “iekarot”, tad tas ir jādara! Jau pāris gadus atpakaļ raksts “Skaisto šovu ēnu puses” tika noslēgts ar uzsaukumu:
Kā jau iepriekš minēts, runa nav, ka Bauskai nav nepieciešams Kantrimūzikas festivāls, tieši otrādi – ja festivāli ir tā niša, kuru varam “iekarot”, tad tas ir jādara! Jau pāris gadus atpakaļ raksts “Skaisto šovu ēnu puses” tika noslēgts ar uzsaukumu:
“Aicinu deputātus atbalstīt visiem interesentiem pieejamus un skaidri definētus noteikumus, kādā veidā un kādā apmērā tiek sniegts pašvaldības atbalsts pasākumu organizēšanā. Domāju, ka tas būs pozitīvs signāls arī citiem aktīviem un radošiem uzņēmējiem.”
Tomēr, kā liecina līdzšinējā prakse, šāda atbalsta vētīšana un sniegšana turpina notikt, balstoties pēc partejiskās piederības vai paklausības pakāpes novada vadībai. Kā savādāk izskaidrot, attieksmi pret „MidSummer Jāņu Festivāls”, kas norisinās Bauskas novadā, „Lejeniekos”, V.Plūdoņa muzejā, organizatoru lūgumu pēc pašvaldības līdzfinansējuma? Lēmēju atbilde uz jautājumu par iesnieguma nevirzīšanu izskatīšanai tālāk par Izglītības, kultūras un sporta lietu komiteju, bija: “Pie šī jautājuma nebija sagatavots lēmumprojekts!” Šeit būtu jāietur pauze un, kā tautā saka, dažas reizes lēnām jāieelpo un jāizelpo. Vai deputāts M.Ruža pats gatavoja lēmumprojektus, vai iedzīvotājiem ir jāgatavo lēmumprojekti?
Nevilšus nākas atcerēties gadījumu „Gan Bei” krimināllietas sakarā – ja esi tuvu stāvošs Saeimas namam, esi tiesīgs saņemt īpašu attieksmi un pretimnākšanu. Līdzīgi ir mazajās “ķeizaristēs”. Bet tādā gadījumā, vai nevajadzētu pieņemt Bauskas novada saistošos noteikumus “Par uzņēmēja un deputāta M.Ružas īpašo statusu”, tad nebūs pamata uzdot neērtus jautājumus, jo visvarenību varēs realizēt ne vien ar balsu vairākumu – tā tiktu nostiprināta ar likuma spēku.
Nesen tika publicēta intervija ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāju, Ekonomikas prognožu centra (EPC) vadošo pētnieci, akadēmiķi Raitu Karnīti, kura izteica šādu domu: “Es jau labi sen neizsaku nekādus padomus, kas būtu jādara. Jo skaidri zinu, ka to nedarīs. Tāpēc, ka nav iespējams pārliecināt politiķus par labām lietām. Viņi dzird tikai to, ko viņiem čukst ausīs vai uzraksta uz papīra. Un kāpēc gan viņiem būtu jāpūlas, ja viņus tāpat ievēlēs? Protams, ievēlēs!”
Tomēr negribētu noslēgt rakstu ar šādu skumju noskaņu, jo R.Karnīte tomēr bija pārliecināta, ka
Nevilšus nākas atcerēties gadījumu „Gan Bei” krimināllietas sakarā – ja esi tuvu stāvošs Saeimas namam, esi tiesīgs saņemt īpašu attieksmi un pretimnākšanu. Līdzīgi ir mazajās “ķeizaristēs”. Bet tādā gadījumā, vai nevajadzētu pieņemt Bauskas novada saistošos noteikumus “Par uzņēmēja un deputāta M.Ružas īpašo statusu”, tad nebūs pamata uzdot neērtus jautājumus, jo visvarenību varēs realizēt ne vien ar balsu vairākumu – tā tiktu nostiprināta ar likuma spēku.
Nesen tika publicēta intervija ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāju, Ekonomikas prognožu centra (EPC) vadošo pētnieci, akadēmiķi Raitu Karnīti, kura izteica šādu domu: “Es jau labi sen neizsaku nekādus padomus, kas būtu jādara. Jo skaidri zinu, ka to nedarīs. Tāpēc, ka nav iespējams pārliecināt politiķus par labām lietām. Viņi dzird tikai to, ko viņiem čukst ausīs vai uzraksta uz papīra. Un kāpēc gan viņiem būtu jāpūlas, ja viņus tāpat ievēlēs? Protams, ievēlēs!”
Tomēr negribētu noslēgt rakstu ar šādu skumju noskaņu, jo R.Karnīte tomēr bija pārliecināta, ka
“Uzlabojumi būs tad, kad Latvija neļaus sevi mīdīt kājām”.
