BIEDRĪBA BAUSKAS APRINĶA ATTĪSTĪBAIBiedrība pilsoniski aktīviem iedzīvotājiem ar mērķi
|
|
2016.gada 19.maijs
Optimizācijas pamatojuma meklējumos
Turpinoties novada vadības kursam uz skolu tīkla optimizēšanu, tiek meklēti visdažādākie risinājumi un pamatojumi tā nepieciešamībai. Tostarp veikti dārgi pētījumi, kā, piemēram, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenā redaktora Jāņa Turlaja sagatavotais „Priekšlikumi un to pamatojums Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam”. Šis pētījums rada zināmu neizpratni, jo galarezultāts liek domāt nevis par pozitīviem uzlabojumiem izglītības sistēmā, domājot par mūsu skolēnu un bērnu ieguvumiem, bet tieši pretēji – par iznīcību un vēl dziļāku problēmu radīšanu lauku reģionos. Pilnībā tiek ignorēts novada līdzsvarotas attīstības princips.
Viena no būtiskākajām šī pētījuma nepilnībām ir vienpusīgs viedokļu atspoguļojums, neiekļaujot optimizācijā iesaistīto dažādo mērķgrupu viedokli. Iztrūkst arī pētījumos tradicionāli izmantotā SVID analīze, kas sniegtu priekšstatu par esošo situāciju Bauskas novada izglītības sistēmā un situāciju novada skolu tīklā pēc šo priekšlikumu ieviešanas. Izskatās, ka tā nav tikai šī plāna, bet vairuma novadā pēdējā laikā izstrādāto plānošanas dokumentu problēma. Kā savā 2016.gada 7.aprīļa vēstulē Bauskas novada domei norāda Gailīšu pagasta iedzīvotāji, Attīstības plāna izstrādes pamatprincipus nosaka Attīstības plānošanas sistēmas likums, nosakot ievērot interešu saskaņotības, līdzdalības, finansiālo iespēju, atklātības, uzraudzības un novērtēšanas principus. Ir grūti izstrādātajā pētījumā pamanīt šo nosaukto principu piemērošanu.
Kopumā raksturojot pētījumu, jāsecina, ka līdz ar autora piedāvāto modeli, Bauskas novadā tiks īstenots emigrācijas, nevis reemigrācijas plāns. Plānots likvidēt Mežgaļu pamatskolu, Ozolaines pamatskolu, Mežotnes pamatskolu, reorganizēt Jaunsaules pamatskolu, pārējās novada pagastu skolās atstājot vien sākumskolu. Jau šobrīd ir pieņemts lēmums par Īslīces un Uzvaras vidusskolu reorganizēšanu. Drīzāk, ka atlaisto pedagogu skaits ievērojami pārsniegs to, kāds būs reāli nepieciešams Bauskas novada izglītības iestādēs.
Runājot par prognozēm, pētījuma autors min 2030. gadu, kas, šķiet, izvēlēts, lai pamatotu sasteigto skolu tīkla reformu. Netiek norādīts arī katrai izglītības iestādei prognozējamais skolēnu skaits, aprobežojoties ar deklaratīviem izteikumiem: “straujāks skolas vecuma bērnu samazinājums gaidāms Bauskas novada perifērijas pagastos”.
Pētījumā nav ņemts vērā skolu darba kvalitātes izvērtējums, jo pašvaldības Izglītības nodaļa skolu darbības kvalitātes vispusīgus mērījumus neveic jau vairākus gadus. Skolas tiek mērītas tikai pēc izdevīguma un resursu efektīva izlietojuma. Jautājums - kur paliek izglītības pievienotā vērtība, kuras mēraukla ir ikkatra skolēna attīstība un individuālie sasniegumi?
Attiecībā par izglītības pieejamības nodrošināšanu J.Turlajs uzskata, ka skolēnam jānokļūst skolā maksimāli 25 minūtēs no jebkuras novada vietas. Kā risinājumu labai transporta nodrošinājuma organizācijai viņš min iespēju kooperēties vairākiem vecākiem un algot kaimiņos dzīvojošo šoferi. Jāsecina, ka pētnieks nepārzina lauku reālo sociālo situāciju, kur daudzām ģimenēm šādi izdevumi vienkārši nav iespējami. Pētījumā nav ņemts vērā esošais skolēnu ikdienas pārvadājumu nodrošinājums un tā iespējas pēc reformas īstenošanas, kad pārvadājamo skolēnu skaits būtiski pieaugs, tāpat kā pārvadājumu attālumi.
Nav modelēta iespējamā skolēnu pārvietošana no slēgtajām skolām uz tām, kuras izvēlēsies vecāki, nevis norādīs pētnieks. Kā zināms, Izglītības likums atļauj skolu izvēlēties skolēnu vecākiem. Savukārt „reālā modelēšana” var parādīt visai skumju ainu par būtisku skolēnu skaita samazinājumu Bauskas novadā, jo ļoti iespējams, ka skolēni no slēgtajām skolām nedosies tādos virzienos, kādus sazīmējis J. Turlajs, bet izvēlēsies skolas citos novados un pagastos. Piemēram, pēc Ozolaines pamatskolas likvidācijas tās bērni visticamāk dosies uz Misas vidusskolu un Skaistkalnes vidusskolu Vecumnieku novadā.
Pētnieks ir pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji turpinās emigrēt uz ārzemēm, un neņem vērā iespējamās izmaiņas ārvalstu darba tirgos. Piemēram, Lielbritānijā jau pieņemti lēmumi par ierobežojumiem ārvalstniekiem. Tas nozīmē, ka daudzi, kas līdz šim vēlējušies doties prom no Latvijas, izlems tomēr palikt dzimtenē un arī bērni turpinās izglītību tepat.
Nav skaidrs, kāpēc pētnieks balstās uz pašreizējo finansēšanas modeli „nauda seko skolēnam”, jo, ticot valdības solījumiem, jācer, ka tuvākā gada laikā tas tiks mainīts, bet jaunā modeļa nosacījumi vēl nav skaidri. Izlīdzēties ar vecā modeļa nosacījumiem ir riskanti, un tas nerada pārliecību par pētījuma objektivitāti un nozīmību, plānojot optimizācijas modeli.
Nepieņemama ir pētnieka un Bauskas novada pašvaldības speciālistu izvēlētā metodika, nosakot skolēnu skaitu uz vienu pedagogu. Viņi to aprēķinājuši, skolēnu skaitu dalot ar skolotāju skaitu, neņemot vērā pedagogu faktisko slodzi. Tā rezultātā lauku pamatskolās, kur daudzi skolotāji nestrādā pilnu slodzi, jo māca priekšmetus ar nelielu stundu skaitu (ķīmiju, fiziku, bioloģiju, IT u.tml.), skolotāju skaits būtiski pieaug. Tas nav salīdzināms ar skolotāju skaitu pilsētas skolās, kur ir maz skolotāju ar mazām darba likmēm. Lai panāktu objektīvu rezultātu šādā aprēķinā, būtu jāizmanto pedagoģiskās likmes.
Skolu iznīcināšana laukos ir novedusi pie kultūras, sociālo pakalpojumu izsīkšanas, sabiedrības degradācijas un panīkuma. Skola laukos līdztekus tiešajiem izglītošanas pakalpojumiem sniedz sabiedrībai būtiskus plaša spektra pakalpojumus visiem pagasta iedzīvotājiem – piemēram, Ozolaines pamatskolā tiek sniegti sociālie pakalpojumi, notiek Vecsaules pagasta kultūras pasākumi, tāpat arī Jaunsaules pamatskolā un citviet. Novada iedzīvotājiem tiktu atņemtas socializēšanās iespējas un sajūta būt piederīgiem un vajadzīgiem.
Stipri nekonkrēti un nepārliecinoši ir pētnieka mēģinājumi risināt tukšo ēku problēmu pēc skolu slēgšanas, piemēram, Mežgaļu skolu piedāvājot zemessargiem, bet Mežotnes pamatskolu pārvēršot par sportošanas vietu vietējiem ciemata iedzīvotājiem. Pie tam arī nav skaidrs, par kādiem sporta veidiem iet runa, ko varētu piekopt mazajās klašu telpās ar zemajiem griestiem? Šādām pārveidēm nepieciešams apjomīgs finansējums, kāda nav pašvaldības rīcībā.
J. Turlajs savā pētījumā uzsver, ka “viens no būtiskākajiem izglītības iestādes darbības efektivitātes rādītājiem ir izdevumi vienam izglītojamajam mēnesī.” Seko konkrēti skaitļi, akcentējot, ka “lielākās izmaksas ir izglītības iestādēs ar mazu skolēnu skaitu”. Šāda pieeja ir aplama. Valsts noteiktajā metodikā par izmaksu noteikšanu vienam audzēknim mēnesī neparedz šajās izmaksās iekļaut pašvaldības investīcijas materiāli tehniskās bāzes un infrastruktūras uzlabošanai. Šis jautājums ir pašvaldības kompetence un atbildība, kā arī veiksmīgas stratēģiskās plānošanas jautājums. Bauskas novada pašvaldība turpina spiest gāzi grīdā, aizņemties naudu izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un materiālās bāzes modernizācijai bez skaidra plāna par nākotni. Piemēram, 2015.gadā novada domes deputāti nobalsoja par aktualizēto pašvaldības investīciju plānu līdz 2020.gadam, kur iekļauts arī punkts par lauku skolu infrastruktūras ieguldījumiem.
Pētnieks skatījis arī speciālās izglītības pakalpojumus, kas optimizācijas rezultātā tiktu koncentrēti vienā iestādē, kas apvienotu līdz šim atsevišķās speciālās izglītības iestādes. Šobrīd valstī ir definēts bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaujošais princips vispārizglītojošajās skolās. Pie šādas paredzamās optimizācijas bērni tiks izņemti no vispārizglītojošajām skolām un ievietoti speciālajās izglītības iestādēs. Tas nav iespējams, jo skolu izvēlas vecāki. Tāpat jāņem vērā, ka vienā klasē var tikt iekļauti ne vairāk kā četri bērni ar speciālajām vajadzībām. Arī šo aspektu nedz pētnieks, nedz novada Izglītības nodaļas speciālisti nav ņēmuši vērā.
Kam ir izdevīgi būtiski pasliktināt Bauskas novada skolu tīkla pašreizējo stāvokli un nepārprotami virzīties uz drastisku skolu slēgšanu un līdz ar to lauku iedzīvotāju, īpaši bērnu dzīves vides kvalitātes pasliktināšanu? Tas ir izdevīgi tiem, kas uz tā rēķina saredz 1,4 milj. euro ekonomiju, par ko varētu realizēt vēl kādu pamanāmu projektu, un tiem cienījamiem Bauskas skolu direktoriem - deputātiem, kam šāds lēmums nodrošinātu skolēnu skaita būtisku pieaugumu, kas ir noteicošais kritērijs algas lielumam un ambīciju apmierināšanai, realizējot IZM solītos modernizācijas projektus.
Tomēr arī par šiem aprēķiniem nevaram būt pārliecināti, jo gan vecāku, gan domes deputātu vēlme saņemt precīzus, pārliecinošus aprēķinus nav īstenojusies. Vecākiem pētījuma prezentācijas laikā tika skaidrots, ka viņi var griezties pie novada administrācijas ekonomistes Zaigas Kārkliņas pēc skaidrojuma (ne aprēķiniem) un savas lielās aizņemtības dēļ viņa varēšot tam atvēlēt kādas 5-10 minūtes no sava dārgā laika. Savukārt deputāts A. Novickis uz savu rakstisko lūgumu - saņemt šo informāciju, saņēma R. Ābelnieka parakstītu atbildi: „2016.gada 11.aprīlī deputātu darba sanāksmē, ņemot vērā Jūsu iesniegumu, tika prezentēti un detalizēti skaidroti aprēķini gan pedagogu atalgojuma palielināšanas iespējām novadā, gan pašvaldības līdzekļu ietaupījumam, pilnībā realizējot SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta” izstrādātos priekšlikumus Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam”. Tā vietā, lai elektroniski nosūtītu aprēķinus, un redzot, ka šajā darba sanāksmē nav ieradies A. Novickis, tiek tērēts deputātu un novada administrācijas speciālistu laiks, lai „aprunātos” par aprēķiniem, kurus tā arī neviens cits kā cienījamie aprēķina veicēji nav redzējis.
Izskatās, ka šobrīd novada vadība dara visu iespējamo, lai „radītu apstākļus” optimizācijas veiksmīgai, pārliecinošai norisei. Kā liecina Gailīšu pagasta iedzīvotāju vēstule, novada vadoņu galvās tapis plāns pārcelt bērnudārzu uz Uzvaras vidusskolas telpām. Tajā pašā laikā nav veikti ekonomiski aprēķini, nav stingra pamatojuma, ja nu vienīgi – tad tiktu aizpildītas liela daļa Uzvaras vidusskolas telpas un varbūt pat 7.-9.klasei vairs neatrastos vieta. Līdzīgas rakstura darbības tiek organizētas Ozolaines pamatskolā, kur dots uzdevums uz pamatskolas klašu telpām pārcelt ciema bibliotēku, kas daudzus gadus veiksmīgi darbojusies bijušajā kluba ēkā kopā ar skolas sākumskolas klasēm.
Tā vien šķiet, ka novada vadība cenšas izdabāt šobrīd pie varas esošajiem politiskajiem līderiem, kuri Latvijas nākotni saredz tikai nedaudzās, lielās pilsētās, bet lauku teritorijas pārvēršot par milzīgiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Vislabāk šādu attīstīto kapitālismu sasniegt ir panākot lauku atbrīvošanu no cilvēkiem. Kā vēl vienkāršāk to izdarīt – ja ne likvidējot tos pakalpojumus un infrastruktūru, kas vēl cilvēkus šobrīd notur laukos – mazās lauku skolas ar dabisko, ģimenisko vidi, kultūras, sociālos pakalpojumus un nelielās lauku saimniecības.
Optimizācijas pamatojuma meklējumos
Turpinoties novada vadības kursam uz skolu tīkla optimizēšanu, tiek meklēti visdažādākie risinājumi un pamatojumi tā nepieciešamībai. Tostarp veikti dārgi pētījumi, kā, piemēram, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenā redaktora Jāņa Turlaja sagatavotais „Priekšlikumi un to pamatojums Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam”. Šis pētījums rada zināmu neizpratni, jo galarezultāts liek domāt nevis par pozitīviem uzlabojumiem izglītības sistēmā, domājot par mūsu skolēnu un bērnu ieguvumiem, bet tieši pretēji – par iznīcību un vēl dziļāku problēmu radīšanu lauku reģionos. Pilnībā tiek ignorēts novada līdzsvarotas attīstības princips.
Viena no būtiskākajām šī pētījuma nepilnībām ir vienpusīgs viedokļu atspoguļojums, neiekļaujot optimizācijā iesaistīto dažādo mērķgrupu viedokli. Iztrūkst arī pētījumos tradicionāli izmantotā SVID analīze, kas sniegtu priekšstatu par esošo situāciju Bauskas novada izglītības sistēmā un situāciju novada skolu tīklā pēc šo priekšlikumu ieviešanas. Izskatās, ka tā nav tikai šī plāna, bet vairuma novadā pēdējā laikā izstrādāto plānošanas dokumentu problēma. Kā savā 2016.gada 7.aprīļa vēstulē Bauskas novada domei norāda Gailīšu pagasta iedzīvotāji, Attīstības plāna izstrādes pamatprincipus nosaka Attīstības plānošanas sistēmas likums, nosakot ievērot interešu saskaņotības, līdzdalības, finansiālo iespēju, atklātības, uzraudzības un novērtēšanas principus. Ir grūti izstrādātajā pētījumā pamanīt šo nosaukto principu piemērošanu.
Kopumā raksturojot pētījumu, jāsecina, ka līdz ar autora piedāvāto modeli, Bauskas novadā tiks īstenots emigrācijas, nevis reemigrācijas plāns. Plānots likvidēt Mežgaļu pamatskolu, Ozolaines pamatskolu, Mežotnes pamatskolu, reorganizēt Jaunsaules pamatskolu, pārējās novada pagastu skolās atstājot vien sākumskolu. Jau šobrīd ir pieņemts lēmums par Īslīces un Uzvaras vidusskolu reorganizēšanu. Drīzāk, ka atlaisto pedagogu skaits ievērojami pārsniegs to, kāds būs reāli nepieciešams Bauskas novada izglītības iestādēs.
Runājot par prognozēm, pētījuma autors min 2030. gadu, kas, šķiet, izvēlēts, lai pamatotu sasteigto skolu tīkla reformu. Netiek norādīts arī katrai izglītības iestādei prognozējamais skolēnu skaits, aprobežojoties ar deklaratīviem izteikumiem: “straujāks skolas vecuma bērnu samazinājums gaidāms Bauskas novada perifērijas pagastos”.
Pētījumā nav ņemts vērā skolu darba kvalitātes izvērtējums, jo pašvaldības Izglītības nodaļa skolu darbības kvalitātes vispusīgus mērījumus neveic jau vairākus gadus. Skolas tiek mērītas tikai pēc izdevīguma un resursu efektīva izlietojuma. Jautājums - kur paliek izglītības pievienotā vērtība, kuras mēraukla ir ikkatra skolēna attīstība un individuālie sasniegumi?
Attiecībā par izglītības pieejamības nodrošināšanu J.Turlajs uzskata, ka skolēnam jānokļūst skolā maksimāli 25 minūtēs no jebkuras novada vietas. Kā risinājumu labai transporta nodrošinājuma organizācijai viņš min iespēju kooperēties vairākiem vecākiem un algot kaimiņos dzīvojošo šoferi. Jāsecina, ka pētnieks nepārzina lauku reālo sociālo situāciju, kur daudzām ģimenēm šādi izdevumi vienkārši nav iespējami. Pētījumā nav ņemts vērā esošais skolēnu ikdienas pārvadājumu nodrošinājums un tā iespējas pēc reformas īstenošanas, kad pārvadājamo skolēnu skaits būtiski pieaugs, tāpat kā pārvadājumu attālumi.
Nav modelēta iespējamā skolēnu pārvietošana no slēgtajām skolām uz tām, kuras izvēlēsies vecāki, nevis norādīs pētnieks. Kā zināms, Izglītības likums atļauj skolu izvēlēties skolēnu vecākiem. Savukārt „reālā modelēšana” var parādīt visai skumju ainu par būtisku skolēnu skaita samazinājumu Bauskas novadā, jo ļoti iespējams, ka skolēni no slēgtajām skolām nedosies tādos virzienos, kādus sazīmējis J. Turlajs, bet izvēlēsies skolas citos novados un pagastos. Piemēram, pēc Ozolaines pamatskolas likvidācijas tās bērni visticamāk dosies uz Misas vidusskolu un Skaistkalnes vidusskolu Vecumnieku novadā.
Pētnieks ir pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji turpinās emigrēt uz ārzemēm, un neņem vērā iespējamās izmaiņas ārvalstu darba tirgos. Piemēram, Lielbritānijā jau pieņemti lēmumi par ierobežojumiem ārvalstniekiem. Tas nozīmē, ka daudzi, kas līdz šim vēlējušies doties prom no Latvijas, izlems tomēr palikt dzimtenē un arī bērni turpinās izglītību tepat.
Nav skaidrs, kāpēc pētnieks balstās uz pašreizējo finansēšanas modeli „nauda seko skolēnam”, jo, ticot valdības solījumiem, jācer, ka tuvākā gada laikā tas tiks mainīts, bet jaunā modeļa nosacījumi vēl nav skaidri. Izlīdzēties ar vecā modeļa nosacījumiem ir riskanti, un tas nerada pārliecību par pētījuma objektivitāti un nozīmību, plānojot optimizācijas modeli.
Nepieņemama ir pētnieka un Bauskas novada pašvaldības speciālistu izvēlētā metodika, nosakot skolēnu skaitu uz vienu pedagogu. Viņi to aprēķinājuši, skolēnu skaitu dalot ar skolotāju skaitu, neņemot vērā pedagogu faktisko slodzi. Tā rezultātā lauku pamatskolās, kur daudzi skolotāji nestrādā pilnu slodzi, jo māca priekšmetus ar nelielu stundu skaitu (ķīmiju, fiziku, bioloģiju, IT u.tml.), skolotāju skaits būtiski pieaug. Tas nav salīdzināms ar skolotāju skaitu pilsētas skolās, kur ir maz skolotāju ar mazām darba likmēm. Lai panāktu objektīvu rezultātu šādā aprēķinā, būtu jāizmanto pedagoģiskās likmes.
Skolu iznīcināšana laukos ir novedusi pie kultūras, sociālo pakalpojumu izsīkšanas, sabiedrības degradācijas un panīkuma. Skola laukos līdztekus tiešajiem izglītošanas pakalpojumiem sniedz sabiedrībai būtiskus plaša spektra pakalpojumus visiem pagasta iedzīvotājiem – piemēram, Ozolaines pamatskolā tiek sniegti sociālie pakalpojumi, notiek Vecsaules pagasta kultūras pasākumi, tāpat arī Jaunsaules pamatskolā un citviet. Novada iedzīvotājiem tiktu atņemtas socializēšanās iespējas un sajūta būt piederīgiem un vajadzīgiem.
Stipri nekonkrēti un nepārliecinoši ir pētnieka mēģinājumi risināt tukšo ēku problēmu pēc skolu slēgšanas, piemēram, Mežgaļu skolu piedāvājot zemessargiem, bet Mežotnes pamatskolu pārvēršot par sportošanas vietu vietējiem ciemata iedzīvotājiem. Pie tam arī nav skaidrs, par kādiem sporta veidiem iet runa, ko varētu piekopt mazajās klašu telpās ar zemajiem griestiem? Šādām pārveidēm nepieciešams apjomīgs finansējums, kāda nav pašvaldības rīcībā.
J. Turlajs savā pētījumā uzsver, ka “viens no būtiskākajiem izglītības iestādes darbības efektivitātes rādītājiem ir izdevumi vienam izglītojamajam mēnesī.” Seko konkrēti skaitļi, akcentējot, ka “lielākās izmaksas ir izglītības iestādēs ar mazu skolēnu skaitu”. Šāda pieeja ir aplama. Valsts noteiktajā metodikā par izmaksu noteikšanu vienam audzēknim mēnesī neparedz šajās izmaksās iekļaut pašvaldības investīcijas materiāli tehniskās bāzes un infrastruktūras uzlabošanai. Šis jautājums ir pašvaldības kompetence un atbildība, kā arī veiksmīgas stratēģiskās plānošanas jautājums. Bauskas novada pašvaldība turpina spiest gāzi grīdā, aizņemties naudu izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un materiālās bāzes modernizācijai bez skaidra plāna par nākotni. Piemēram, 2015.gadā novada domes deputāti nobalsoja par aktualizēto pašvaldības investīciju plānu līdz 2020.gadam, kur iekļauts arī punkts par lauku skolu infrastruktūras ieguldījumiem.
Pētnieks skatījis arī speciālās izglītības pakalpojumus, kas optimizācijas rezultātā tiktu koncentrēti vienā iestādē, kas apvienotu līdz šim atsevišķās speciālās izglītības iestādes. Šobrīd valstī ir definēts bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaujošais princips vispārizglītojošajās skolās. Pie šādas paredzamās optimizācijas bērni tiks izņemti no vispārizglītojošajām skolām un ievietoti speciālajās izglītības iestādēs. Tas nav iespējams, jo skolu izvēlas vecāki. Tāpat jāņem vērā, ka vienā klasē var tikt iekļauti ne vairāk kā četri bērni ar speciālajām vajadzībām. Arī šo aspektu nedz pētnieks, nedz novada Izglītības nodaļas speciālisti nav ņēmuši vērā.
Kam ir izdevīgi būtiski pasliktināt Bauskas novada skolu tīkla pašreizējo stāvokli un nepārprotami virzīties uz drastisku skolu slēgšanu un līdz ar to lauku iedzīvotāju, īpaši bērnu dzīves vides kvalitātes pasliktināšanu? Tas ir izdevīgi tiem, kas uz tā rēķina saredz 1,4 milj. euro ekonomiju, par ko varētu realizēt vēl kādu pamanāmu projektu, un tiem cienījamiem Bauskas skolu direktoriem - deputātiem, kam šāds lēmums nodrošinātu skolēnu skaita būtisku pieaugumu, kas ir noteicošais kritērijs algas lielumam un ambīciju apmierināšanai, realizējot IZM solītos modernizācijas projektus.
Tomēr arī par šiem aprēķiniem nevaram būt pārliecināti, jo gan vecāku, gan domes deputātu vēlme saņemt precīzus, pārliecinošus aprēķinus nav īstenojusies. Vecākiem pētījuma prezentācijas laikā tika skaidrots, ka viņi var griezties pie novada administrācijas ekonomistes Zaigas Kārkliņas pēc skaidrojuma (ne aprēķiniem) un savas lielās aizņemtības dēļ viņa varēšot tam atvēlēt kādas 5-10 minūtes no sava dārgā laika. Savukārt deputāts A. Novickis uz savu rakstisko lūgumu - saņemt šo informāciju, saņēma R. Ābelnieka parakstītu atbildi: „2016.gada 11.aprīlī deputātu darba sanāksmē, ņemot vērā Jūsu iesniegumu, tika prezentēti un detalizēti skaidroti aprēķini gan pedagogu atalgojuma palielināšanas iespējām novadā, gan pašvaldības līdzekļu ietaupījumam, pilnībā realizējot SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta” izstrādātos priekšlikumus Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam”. Tā vietā, lai elektroniski nosūtītu aprēķinus, un redzot, ka šajā darba sanāksmē nav ieradies A. Novickis, tiek tērēts deputātu un novada administrācijas speciālistu laiks, lai „aprunātos” par aprēķiniem, kurus tā arī neviens cits kā cienījamie aprēķina veicēji nav redzējis.
Izskatās, ka šobrīd novada vadība dara visu iespējamo, lai „radītu apstākļus” optimizācijas veiksmīgai, pārliecinošai norisei. Kā liecina Gailīšu pagasta iedzīvotāju vēstule, novada vadoņu galvās tapis plāns pārcelt bērnudārzu uz Uzvaras vidusskolas telpām. Tajā pašā laikā nav veikti ekonomiski aprēķini, nav stingra pamatojuma, ja nu vienīgi – tad tiktu aizpildītas liela daļa Uzvaras vidusskolas telpas un varbūt pat 7.-9.klasei vairs neatrastos vieta. Līdzīgas rakstura darbības tiek organizētas Ozolaines pamatskolā, kur dots uzdevums uz pamatskolas klašu telpām pārcelt ciema bibliotēku, kas daudzus gadus veiksmīgi darbojusies bijušajā kluba ēkā kopā ar skolas sākumskolas klasēm.
Tā vien šķiet, ka novada vadība cenšas izdabāt šobrīd pie varas esošajiem politiskajiem līderiem, kuri Latvijas nākotni saredz tikai nedaudzās, lielās pilsētās, bet lauku teritorijas pārvēršot par milzīgiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Vislabāk šādu attīstīto kapitālismu sasniegt ir panākot lauku atbrīvošanu no cilvēkiem. Kā vēl vienkāršāk to izdarīt – ja ne likvidējot tos pakalpojumus un infrastruktūru, kas vēl cilvēkus šobrīd notur laukos – mazās lauku skolas ar dabisko, ģimenisko vidi, kultūras, sociālos pakalpojumus un nelielās lauku saimniecības.
