Elitārās vēlēšanas jeb demokrātijas griba
 Aivija Kursīte Bauskas novada domes deputāte.
|
Ir noslēgusies kandidātu sarakstu iesniegšana 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Jau pirms gada administratīvi teritoriālās reformas diskusijās tika aktualizēts jautājums un bažas, vai varu pašvaldībās varētu monopolizēt lielās nacionālā līmeņa partijas. Šādā veidā samazinot iedzīvotāju iespējas pārstāvēt savas intereses, jo turpmāk Pašvaldību vēlēšanās sarakstus varēs iesniegt tikai politiskās partijas vai to apvienības. Tātad šajās vēlēšanās sarakstus nevarēja iesniegt vēlētāju apvienības!
Jau pirms gada Valsts prezidents Egils Levits Saeimas deputātiem norādīja, ka nedrīkst likvidēt vēlētāju apvienību tiesības iesniegt novada domes deputātu kandidātu sarakstus. Šāds Saeimas lēmums mazinātu iedzīvotāju iespējas pārstāvēt savas intereses vietējās pašvaldībās un demokrātijas kvalitāti Latvijas sabiedrībā kopumā. Tobrīd prezidents rosināja tieši pretējo – paplašināt vēlētāju apvienību iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, piešķirot tām tiesības iesniegt deputātu kandidātu sarakstus visās pilsētās un novados. |
Diemžēl Saeimas deputātiem nebija dzirdīgu ausu – prezidenta priekšlikums netika atbalstīts. Kas šogad ir noticis? Kandidēšana pašvaldību vēlēšanās ir pārvērtusies par diezgan ekskluzīvu iespēju, kur tieši partijas nosaka, kuri būs tie kandidāti, kurus viņu partijas būs gatavas iekļaut sarakstā. Svarīgi akcentēt, ka pašvaldībās deputāti vairāk risina dažādus saimnieciskus jautājumus pretēji nacionālā līmeņa politikai.
Valsts Prezidents savā paziņojumā bija arī paudis: “Būtiski, ka administratīvi teritoriālā reforma ne tikai palielinātu veidojamo pašvaldību jaudīgumu un to sniegto pakalpojumu kvalitāti, bet arī stiprinātu demokrātiju un identitāti.”
Valsts Prezidents savā paziņojumā bija arī paudis: “Būtiski, ka administratīvi teritoriālā reforma ne tikai palielinātu veidojamo pašvaldību jaudīgumu un to sniegto pakalpojumu kvalitāti, bet arī stiprinātu demokrātiju un identitāti.”
Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) ir būtiski mazinājusi vietējo pašvaldību entuziastiem un aktīvistiem iespēju kandidēt, faktiski mēs runājam nevis par demokrātijas stiprināšanu, bet taisni pretēji – dažu varas partiju elites noteiktu diktātu.
Mūsu stāsts
Vēlamies dalīties ar savu stāstu, savu pieredzi, lai nevis teorētiskās diskusijās spriestu par to, kā varētu vai nevarētu būt, bet lai jūs dzirdētu, kas notiek realitātē.
Šobrīd esam Bauskas novada domes deputāti. Esam bijuši aktīvi, iesaistījušies par vienlīdzīgu attieksmi, par labu pārvaldību, pret dažādām nejēdzībām, nesaimnieciskām rīcībām. Jau pirms pāris gadiem tieši un netieši sākām saņemt norādes, ka atkārtota mūsu kandidēšana jeb ievēlēšana netikšot pieļauta. Domājam, ka viens no pamatiemesliem varētu būt saistīts ar Sporta halles būvniecības procesa norisi jeb afēru, kuras ietvaros ne bez pašvaldības iesaistes tika pieļauta būvniecības sadārdzināšana, par ko ir ierosināts arī kriminālprocess.
Jā, mēs esam šodien gandarīti, jo esam iesnieguši sarakstu un atkārtoti kandidējam uz Bauskas novada domi, bet vēlamies uzsvērt, ka pastāvēja ļoti liela varbūtība, ka tas nebūtu noticis.
Šobrīd esam Bauskas novada domes deputāti. Esam bijuši aktīvi, iesaistījušies par vienlīdzīgu attieksmi, par labu pārvaldību, pret dažādām nejēdzībām, nesaimnieciskām rīcībām. Jau pirms pāris gadiem tieši un netieši sākām saņemt norādes, ka atkārtota mūsu kandidēšana jeb ievēlēšana netikšot pieļauta. Domājam, ka viens no pamatiemesliem varētu būt saistīts ar Sporta halles būvniecības procesa norisi jeb afēru, kuras ietvaros ne bez pašvaldības iesaistes tika pieļauta būvniecības sadārdzināšana, par ko ir ierosināts arī kriminālprocess.
Jā, mēs esam šodien gandarīti, jo esam iesnieguši sarakstu un atkārtoti kandidējam uz Bauskas novada domi, bet vēlamies uzsvērt, ka pastāvēja ļoti liela varbūtība, ka tas nebūtu noticis.
Varas partijām nevēlami
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās mūsu pārstāvētajai biedrībai “Bauskas apriņķa attīstībai” bija noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Reģionu Apvienību (LRA). Taču šajās vēlēšanās atkārtota kandidēšana no šī politiskā spēka vairs nebija iespējama dēļ mūsu aktīvās darbošanos opozīcijā Bauskas novada domē pret Nacionālo apvienību un ZZS, ar kurām LRA ir laba politiskā sadarbība. Bijām nelokāmi iestājušies pret veco varas partiju realizēto novada pārvaldību ar tai raksturīgo līdzekļu izsaimniekošanu, korupciju, amatpersonu visatļautību un nesodāmību.
Arī, iepriekš kandidējot, neviens no mums nebija kādas partijas biedrs. “Partijas karogs” nepieciešams, lai varētu iesniegt deputātu kandidātu sarakstu. Tāpēc arī šogad mūsu vēlme bija rīkoties līdzīgi, saglabāt savu pastāvību un biedrībai vienoties ar politisku partiju par sadarbību.
Jau savlaicīgi pirms vēlēšanām apsvērām iespēju veidot jaunu tautas un sabiedrības intereses pārstāvošu politisko spēku, kas dotu cerības pārtraukt valstī pastāvošo varas partiju diktēto “varas nozagšanu” un dotu iespēju progresīviem un politiski aktīviem iedzīvotājiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Pēc vairākiem mēģinājumiem uzrunājot dažādas sīkpartijas un kā izrādījās ar vecajām varas partijām saistītus politiķus, jauno partiju dibinātājus, politikā atpazīstamus un aktīvus cilvēkus, pieredzējām gan cerīgus solījumus par kopīgu startu pašvaldību vēlēšanās, kas rezultējās gan ar apzinātu laika novilcināšanu, gan dažādu prasību izvirzīšanu par nosacījumiem saraksta iesniegšanai. Līdz visbeidzot kādas “nacionālas” partijas maigi izsakoties absurdajiem nosacījumiem un kategorisku prasību dēļ tautības izslēgt sarakstā iekļautos deputātu kandidātus īsi pirms saraksta iesniegšanas! Tam visam gājām pāri ar pašcieņu un lepni paceltu galvu, jo mums bija saliedēta komanda, kas mūs atbalstīja it visā.
Sapratām, ka lai startētu vēlēšanās ir jāizvēlas vai saglabāt savu goda un vērtību izpratni, vai jāpaļaujas partiju izvirzītajiem nosacījumiem.
Arī, iepriekš kandidējot, neviens no mums nebija kādas partijas biedrs. “Partijas karogs” nepieciešams, lai varētu iesniegt deputātu kandidātu sarakstu. Tāpēc arī šogad mūsu vēlme bija rīkoties līdzīgi, saglabāt savu pastāvību un biedrībai vienoties ar politisku partiju par sadarbību.
Jau savlaicīgi pirms vēlēšanām apsvērām iespēju veidot jaunu tautas un sabiedrības intereses pārstāvošu politisko spēku, kas dotu cerības pārtraukt valstī pastāvošo varas partiju diktēto “varas nozagšanu” un dotu iespēju progresīviem un politiski aktīviem iedzīvotājiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Pēc vairākiem mēģinājumiem uzrunājot dažādas sīkpartijas un kā izrādījās ar vecajām varas partijām saistītus politiķus, jauno partiju dibinātājus, politikā atpazīstamus un aktīvus cilvēkus, pieredzējām gan cerīgus solījumus par kopīgu startu pašvaldību vēlēšanās, kas rezultējās gan ar apzinātu laika novilcināšanu, gan dažādu prasību izvirzīšanu par nosacījumiem saraksta iesniegšanai. Līdz visbeidzot kādas “nacionālas” partijas maigi izsakoties absurdajiem nosacījumiem un kategorisku prasību dēļ tautības izslēgt sarakstā iekļautos deputātu kandidātus īsi pirms saraksta iesniegšanas! Tam visam gājām pāri ar pašcieņu un lepni paceltu galvu, jo mums bija saliedēta komanda, kas mūs atbalstīja it visā.
Sapratām, ka lai startētu vēlēšanās ir jāizvēlas vai saglabāt savu goda un vērtību izpratni, vai jāpaļaujas partiju izvirzītajiem nosacījumiem.
Pēdējais salmiņš
Tāpēc nav grūti saprast izjūtas un emocijas, ko piedzīvojām, apzinoties, ka daļa konkurentu jau sarakstus ir iesnieguši, uzsākuši aktīvu kampaņošanu, bet mēs pēdējā brīdī saņemam kārtējo atteikumu – atkal līdz pēdējam ir novilcināts laiks.
Nedēļu līdz sarakstu iesniegšanas termiņam atlika pēdējā cerība, sazinājāmies ar partiju “Par Cilvēcīgu Latviju”. Pārstāvji bija ļoti atsaucīgi, tās pašas dienas vakarā tikāmies un vienojāmies par sadarbību – bez nekādiem uzstādījumiem par stāšanos partijā u.c.
Nedēļu līdz sarakstu iesniegšanas termiņam atlika pēdējā cerība, sazinājāmies ar partiju “Par Cilvēcīgu Latviju”. Pārstāvji bija ļoti atsaucīgi, tās pašas dienas vakarā tikāmies un vienojāmies par sadarbību – bez nekādiem uzstādījumiem par stāšanos partijā u.c.
Pēc visām peripetijām esam gandarīti, ka mums ir iespēja kandidēt, kā arī nenožēlojam, ka kandidējam no KPV LV (PCL), jo šā brīža notikumi atspoguļo, ka partijā notiek iekšēja attīrīšanās un varam būt tikai pateicīgi par biroja darbinieku iesaisti, atbalstu, par iespēju ikdienā piedalīties partijas diskusijās un viedokļu apmaiņā.
Kur palika 3000?
Ziņu virsrakstos tiek tiražēts, ka konkurence uz vienu deputāta vietu šajās pašvaldību vēlēšanās ir augusi, tomēr tā ir viena medaļas puse. Patiesībā iespēja iedzīvotājiem kandidēt ir būtiski samazināta. Piemēram, šogad Bauskas novadā ir pieteikti 194 kandidāti. Pirms četriem gadiem, ja paskatās, cik deputātu kandidātu bija jaunveidojamā novada sastāvā esošajos novados, Bauska, Iecava, Rundāle un Vecumnieki. To kopskaits bija ~ 300.
Kāds iebildīs un teiks, ka kvantitātei samazinoties, uzlabotos kandidātu kvalifikācija. Tam gluži nevar piekrist, arī "Providus" direktore Iveta Kažoka š.g. 26 aprīlī raidījumā “Krustpunktā” aktualizē šo jautājumu: “Ir lieta, kas mani dara ļoti bažīgu par šīm pašvaldību vēlēšanām. Proti, kaut kur ir pazuduši 3000 pilsoniski aktīvi pilsoņi, kas iepriekš būtu kandidējuši pašvaldību vēlēšanās, bet šoreiz viņu nav. Lai gan konkurence uz vienu vietu ir lielāka, tomēr kopējais kandidātu sarakstu skaits un kopējais pretendentu skaits ir ievērojami mazāks, nekā tas ir bijis jebkad pēdējos gados pašvaldību vēlēšanās. Kas man liek uzdot jautājumu, kas ir noticis ar šiem gandrīz 3000 cilvēkiem, kuri vairs īsti neredz jēgu piedalīties vēlēšanās.” I. Kažoka turpina ar savu viedokli, ka: “Latvijā atšķirībā no citām ES valstīm piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir ļoti grūti”
Kāds iebildīs un teiks, ka kvantitātei samazinoties, uzlabotos kandidātu kvalifikācija. Tam gluži nevar piekrist, arī "Providus" direktore Iveta Kažoka š.g. 26 aprīlī raidījumā “Krustpunktā” aktualizē šo jautājumu: “Ir lieta, kas mani dara ļoti bažīgu par šīm pašvaldību vēlēšanām. Proti, kaut kur ir pazuduši 3000 pilsoniski aktīvi pilsoņi, kas iepriekš būtu kandidējuši pašvaldību vēlēšanās, bet šoreiz viņu nav. Lai gan konkurence uz vienu vietu ir lielāka, tomēr kopējais kandidātu sarakstu skaits un kopējais pretendentu skaits ir ievērojami mazāks, nekā tas ir bijis jebkad pēdējos gados pašvaldību vēlēšanās. Kas man liek uzdot jautājumu, kas ir noticis ar šiem gandrīz 3000 cilvēkiem, kuri vairs īsti neredz jēgu piedalīties vēlēšanās.” I. Kažoka turpina ar savu viedokli, ka: “Latvijā atšķirībā no citām ES valstīm piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir ļoti grūti”
Netaisnība ir jālabo
Mūsu stāsts ir viens piemērs, zinām arī citos novados līdzīgas situācijas, ka iespēja kandidēt ir bijusi ļoti apgrūtināta. Kāds to ir izcīnījis, kāds nav vēlējies “sev piemeklēt partijas karogu”, kādu nav vēlējušies ņemt u.c. Bet viens ir skaidrs – šī ir netaisnība pret mūsu valsts iedzīvājiem, gan liedzot viņiem kandidēt, gan vēlētājiem – ierobežojot viņu izvēli vēlēšanu dienā! Zinot, cik apgrūtinoša un, iespējams, politiski ietekmēta būs mūsu izcīnītā iespēja kandidēt, iespējams, daudz vienkāršāks risinājums būtu bijis veidot reģionālo partiju, kas īsti nav loģiski, ja partija nekandidē Saeimas vēlēšanās, jo šādā gadījumā tā ir lieka birokrātija un finansiāli izdevumi partijas uzturēšanai.
Mēs, protams, nevaram vairs ietekmēt šīs pašvaldību vēlēšanas, bet mēs varam mainīt nākotni, tāpēc aicināsim iedzīvotājus iesaistīties iniciatīvā, vērsīsimies Saeimas frakcijās, lai demokrātija Latvijā patiesi tiktu stiprināta un iespēja kandidēt pašvaldību vēlēšanās būtu dota ikkatram pilsoniski aktīvam iedzīvotājam.
Mēs, protams, nevaram vairs ietekmēt šīs pašvaldību vēlēšanas, bet mēs varam mainīt nākotni, tāpēc aicināsim iedzīvotājus iesaistīties iniciatīvā, vērsīsimies Saeimas frakcijās, lai demokrātija Latvijā patiesi tiktu stiprināta un iespēja kandidēt pašvaldību vēlēšanās būtu dota ikkatram pilsoniski aktīvam iedzīvotājam.
