 Ingrīda LiepaBauskas novada deputāta kandidāte | Nekustamais īpašums – mājoklis kalpo kā savdabīgs „enkurs”, kas piesaista cilvēkus mūsu Bauskas novadam. Ikdienu liela daļa baušķenieku mēro ceļu uz Rīgu, Jelgavu, lai dotos uz darbu un noguruši atgriežas atpakaļ, jo novadā darba vienkārši nav. Daļa strādā pat citās ES valstīs, lai ģimenei saglabātu mājokli un varētu samaksāt nemitīgi pieaugošos komunālos maksājumus. Katram īpašniekam - vai viņam pieder māja vai dzīvoklis ir atšķirīgas vēlmes un vajadzības. Taču ikvienam no viņiem viena no primārajām pamatvajadzībām ir drošība, ko viņam sniedz mājoklis. Jau izsenis cilvēki rūpējušies par savu mājvietu. Daļai cilvēku šobrīd īpašumā ir padomju laiku mantojums, kurš iegādāts saskaņā ar 1995.gada likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Atmodas laika eiforija, ka esam īpašnieki pagājusi un šobrīd ir skaudra realitāte, ka pie šīs privatizētās „kārbiņas”, kas ir īpašumā, vēl pieder kopīpašumā esoša mājas daļa — daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas pieder pie dzīvokļa, kā kopīpašuma domājamā daļa — daļa, kas proporcionāla dzīvokļa platībai attiecībā pret visu mājā esošo dzīvokļu kopējo platību. |
90tajos valstij bija citas problēmas un bija jārealizē privatizācija. Vēsturnieku kompetencē lai paliek vērtējums, cik tā ir bijusi veiksmīga, bet šodien ir jāmeklē formas, kā sekmīgi risināt sava dzīvojamā fonda apsaimniekošanu. Vēl „jaukāk” ja daudzdzīvokļu mājām mūsu novadā piesaistīti iebraucamie ceļi un ietves, līdz ar to uz cilvēku pleciem gulstas arī to atjaunošana un labošana.
Absolūtais vairākums – virs 85% mūsdienu dzīvojamā fonda ir būvēts līdz 1990. gadam. Kādi šodien izskatās mūsu mājokļi un cik ilgi tie vēl mums varēs kalpot kā drošs patvērums? Tas atkarīgs lielā mērā no gada, kad māja nodota ekspluatācijā, kā arī no tā, kā par to rūpējamies, kam uzticam rūpes par kopīpašumā esošās mājas daļas apsaimniekošanu un uzturēšanu. Kur dzīvosim pēc tam? Cik jaunu ēku uzbūvēts? Kuras no mājām sabruks pirmās? Vai mums ir sociālais dzīvojamais fonds, kur izmitināt iedzīvotājus?
Skaudru realitāti vērojam jau šobrīd vecpilsētā. Ja rūpēsimies tikai katrs par savu „kārbiņu”, tad arī padomju laiku apbūve drīzumā būs apdraudēta.
Skaudra patiesība atklājas redzot ēku konstrukcijas, cauros jumtus. Ieejot dažos mājas pagrabos redzam esošo ūdens vadu un kanalizācijas sistēmu nolietojumu līdz avārijas stāvoklim. Ūdens apgāde – aizkaļķojušies ūdens vadi ne tikai samazina ūdens padevi, bet arī kļūst par ideālu perēkli „Legionella pneumophila” baktēriju attīstībai. Ventilācijas sistēma – gadījumos, kad kāds mainījis logus vai ielicis virtuvē tvaika nosūcēju, tiek daļēji iznīcināta, mājas elektroinstalācija neatbilst tehnikai, kuru izmantojam. Daļai māju tā ir avārijas stāvoklī, bet šīs ēkas taču tika apsaimniekotas, cilvēki gadu desmitiem maksājuši naudu par ēkas apsaimniekošanu un uzturēšanu.
„Mēs jau neko, iepriekšējais apsaimniekotājs...” bet kur viņš ir? Ar ko būsiet labāki Jūs, paaugstinot mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas administratīvos izdevumus? Vēl lielāks izbrīns rodas uzzinot, ka uzkrājumu nauda esot „virtuāls uzkrājums”, kas tiek izmantots kā „ķīla”, neatdodot to pilnā apmērā, pēc mājas pārņemšanas pārvaldījumā.
Bauskas novada domes lēmumu kontrole tiek uzdota konkrētai amatpersonai, taču tā netiek kontrolēta ne pēc mutiskiem, ne rakstiskiem ziņojumiem.
2010.gadā pēc Pļavu ielas 8, Bauskā mājas iedzīvotāju vairākkārtējas uzrunas, lai nenonāktu „lielā apsaimniekotāja” rokās piekritu vadīt kooperatīvu un kļuvu arī par pārvaldnieku. Pēc gada „atnāca” arī Līvānu iela 1, Ceraukstes pagastā. Abas šīs mājas renovētas - izmantojot ES energoefektivitātes atbalsta programmu. Lēnām pievienojās Bērzkalni 11, Vītolu 8, Uzvaras 9, Dārza 18. Septiņu gadu pieredze par pārvaldnieku ir devusi ieskatu šajā nozarē un pārliecību, ka pareizi vadot procesu var gūt rezultātu ēku un apkārtējās teritorijas sakārtošanā, saņemot kā balvu iedzīvotāju vairākuma atbalstu un uzticību. Tomēr nākas sastapt arī „nemaksātāju” draudus un ķengas.
Savu enerģiju šobrīd veltu dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesa pilnveidošanai. Šeit darbojas pavisam vienkārši fizikas likumi, jo vairāk enerģijas ieguldīsi, jo labāks būs rezultāts. Atbalsts tiek sniegts dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidei, kopsapulču organizēšanā, pārvaldīšanas tiesību pārņemšanā, konsultācijām par ēku apsaimniekošanu un uzturēšanu, energoprojektiem. Saprotams, ka cilvēki negrib dzīvot sliktos apstākļos un meklē risinājumus. Tiklīdz parādās brīvi līdzekļi, daļa tiek novirzīta dzīves vides maiņai. Ja līdzekļi atļauj, cilvēks pārceļas uz jaunu māju vai dzīvokli, ja naudas tik daudz nav, tiek remontēts vecais.
Šajā nozarē ļoti daudz darāmā. Sevišķi aktuāli šobrīd ir energotaupības pasākumi, sakarā ar pieaugošajām izmaksām. Dzīvojamo ēku energoefektivitātei 2014.-2020.gadam no ES fondiem atvēlēts 176,5 milj. EUR. Tā ir iespēja māju sakārtot kopumā, paildzinot tās mūžu. Cik lielu daļu no šiem līdzekļiem piesaistīsim sava novada dzīvojamā fonda sakārtošanai, vai maz esam ieinteresēti to darīt, ko darīsim pēc tam, kur ņemsim naudu ēku sakārtošanai, kad nebūs šī atbalsta fonda? Varbūt jāaizdomājas jau šodien par bērniem, mazbērniem un saviem ieguvumiem ilgtermiņā, īpašuma vērtība sakārtotā mājā lielāka, un arī pircēji atrodas ātrāk. Jau šobrīd zinu atbildi - par to jādomā daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, tomēr, manuprāt, kādam tas ir jāveicina.
Vairāk kā četrus gadus esmu veltījusi laiku, mudinājusi, lai tomēr tiek izstrādāti saistošie noteikumi „Par Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējuma apmēru un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un māju atjaunošanai.” Iepriekšējā periodā no 2009.-2013.gadam renovētajām ēkām Bauskas novadā šāds atbalsts nebija pieejams un par atbalstu pat negribēja ne dzirdēt, ne saprast. Daļa no esošajiem deputātiem (vārdos nesaukšu) arī šobrīd savu nostāju nav mainījuši un ir klaji to pauduši. Ir interesanti lasīt, kā pašvaldībā pie varas esošo partiju programmās tas šobrīd ir atspoguļots. Vairāk, kā četri mēneši bija nepieciešami, lai pārliecinātu un izmainītu šī līdzfinansējuma apjomu atbilstoši tirgus cenām šajos noteikumos. Šobrīd tas jau ir sakārtots, ja ir vēlme var sākt izmantot.
Zināms – daļa iedzīvotāji zaudējuši uzticību pašvaldības vadībai un administrācijai pēc saņemtajiem tukšajiem solījumiem par atbalstu „Bērzkalnos” pēc centralizētās apkures sistēmas likvidēšanas. Daļa vēl tic samudžinātajam labiekārtošanas projektam Vītolu ielā. Diemžēl jāsecina, kā teiktais nesakrīt ar darbiem, kā labā roka nezina, ko dara kreisā! Mahatma Gandijs ir teicis: "
„Ja vēlies labas pārmaiņas, pats kļūsti par šo pārmaiņu nesēju!"
Šobrīd pieņemts lēmums startēt pašvaldības vēlēšanās, cerot un ticot, ka ar godprātīgu attieksmi pret darbu būšu noderīga iedzīvotājiem, lai palīdzētu sakārtot ar nekustamā īpašuma saistīto jautājumu risinājumus. Šobrīd nekustamā īpašuma tirgus ar nepārdomātu nodokļu sistēmu zināmā mērā ir sagrauts. Aktuāli ir nekustamā īpašuma nodokļu risinājumi par vienīgo mājokli, dalītais zemes un īpašuma nodoklis zemei zem daudzdzīvokļu mājām jāpieder dzīvokļa īpašniekam. Ēku energoefektivitātes pasākumu veicināšanu, pārvaldīšanas procesa pilnveidošanu novadā uzskatu par savu solījumu vēlētājiem.
Man ir un būs savs viedoklis, tāpēc ne vienmēr esmu ērta pašreizējiem pašvaldības vadītājiem. Esmu kopā ar Latvijas Reģionu Apvienības un biedrības „Bauskas apriņķa attīstībai” komandu mērķu īstenošanai iedzīvotāju labā.
Ar cieņu,
Ingrīda Liepa
Absolūtais vairākums – virs 85% mūsdienu dzīvojamā fonda ir būvēts līdz 1990. gadam. Kādi šodien izskatās mūsu mājokļi un cik ilgi tie vēl mums varēs kalpot kā drošs patvērums? Tas atkarīgs lielā mērā no gada, kad māja nodota ekspluatācijā, kā arī no tā, kā par to rūpējamies, kam uzticam rūpes par kopīpašumā esošās mājas daļas apsaimniekošanu un uzturēšanu. Kur dzīvosim pēc tam? Cik jaunu ēku uzbūvēts? Kuras no mājām sabruks pirmās? Vai mums ir sociālais dzīvojamais fonds, kur izmitināt iedzīvotājus?
Skaudru realitāti vērojam jau šobrīd vecpilsētā. Ja rūpēsimies tikai katrs par savu „kārbiņu”, tad arī padomju laiku apbūve drīzumā būs apdraudēta.
Skaudra patiesība atklājas redzot ēku konstrukcijas, cauros jumtus. Ieejot dažos mājas pagrabos redzam esošo ūdens vadu un kanalizācijas sistēmu nolietojumu līdz avārijas stāvoklim. Ūdens apgāde – aizkaļķojušies ūdens vadi ne tikai samazina ūdens padevi, bet arī kļūst par ideālu perēkli „Legionella pneumophila” baktēriju attīstībai. Ventilācijas sistēma – gadījumos, kad kāds mainījis logus vai ielicis virtuvē tvaika nosūcēju, tiek daļēji iznīcināta, mājas elektroinstalācija neatbilst tehnikai, kuru izmantojam. Daļai māju tā ir avārijas stāvoklī, bet šīs ēkas taču tika apsaimniekotas, cilvēki gadu desmitiem maksājuši naudu par ēkas apsaimniekošanu un uzturēšanu.
„Mēs jau neko, iepriekšējais apsaimniekotājs...” bet kur viņš ir? Ar ko būsiet labāki Jūs, paaugstinot mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas administratīvos izdevumus? Vēl lielāks izbrīns rodas uzzinot, ka uzkrājumu nauda esot „virtuāls uzkrājums”, kas tiek izmantots kā „ķīla”, neatdodot to pilnā apmērā, pēc mājas pārņemšanas pārvaldījumā.
Bauskas novada domes lēmumu kontrole tiek uzdota konkrētai amatpersonai, taču tā netiek kontrolēta ne pēc mutiskiem, ne rakstiskiem ziņojumiem.
2010.gadā pēc Pļavu ielas 8, Bauskā mājas iedzīvotāju vairākkārtējas uzrunas, lai nenonāktu „lielā apsaimniekotāja” rokās piekritu vadīt kooperatīvu un kļuvu arī par pārvaldnieku. Pēc gada „atnāca” arī Līvānu iela 1, Ceraukstes pagastā. Abas šīs mājas renovētas - izmantojot ES energoefektivitātes atbalsta programmu. Lēnām pievienojās Bērzkalni 11, Vītolu 8, Uzvaras 9, Dārza 18. Septiņu gadu pieredze par pārvaldnieku ir devusi ieskatu šajā nozarē un pārliecību, ka pareizi vadot procesu var gūt rezultātu ēku un apkārtējās teritorijas sakārtošanā, saņemot kā balvu iedzīvotāju vairākuma atbalstu un uzticību. Tomēr nākas sastapt arī „nemaksātāju” draudus un ķengas.
Savu enerģiju šobrīd veltu dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesa pilnveidošanai. Šeit darbojas pavisam vienkārši fizikas likumi, jo vairāk enerģijas ieguldīsi, jo labāks būs rezultāts. Atbalsts tiek sniegts dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidei, kopsapulču organizēšanā, pārvaldīšanas tiesību pārņemšanā, konsultācijām par ēku apsaimniekošanu un uzturēšanu, energoprojektiem. Saprotams, ka cilvēki negrib dzīvot sliktos apstākļos un meklē risinājumus. Tiklīdz parādās brīvi līdzekļi, daļa tiek novirzīta dzīves vides maiņai. Ja līdzekļi atļauj, cilvēks pārceļas uz jaunu māju vai dzīvokli, ja naudas tik daudz nav, tiek remontēts vecais.
Šajā nozarē ļoti daudz darāmā. Sevišķi aktuāli šobrīd ir energotaupības pasākumi, sakarā ar pieaugošajām izmaksām. Dzīvojamo ēku energoefektivitātei 2014.-2020.gadam no ES fondiem atvēlēts 176,5 milj. EUR. Tā ir iespēja māju sakārtot kopumā, paildzinot tās mūžu. Cik lielu daļu no šiem līdzekļiem piesaistīsim sava novada dzīvojamā fonda sakārtošanai, vai maz esam ieinteresēti to darīt, ko darīsim pēc tam, kur ņemsim naudu ēku sakārtošanai, kad nebūs šī atbalsta fonda? Varbūt jāaizdomājas jau šodien par bērniem, mazbērniem un saviem ieguvumiem ilgtermiņā, īpašuma vērtība sakārtotā mājā lielāka, un arī pircēji atrodas ātrāk. Jau šobrīd zinu atbildi - par to jādomā daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, tomēr, manuprāt, kādam tas ir jāveicina.
Vairāk kā četrus gadus esmu veltījusi laiku, mudinājusi, lai tomēr tiek izstrādāti saistošie noteikumi „Par Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējuma apmēru un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un māju atjaunošanai.” Iepriekšējā periodā no 2009.-2013.gadam renovētajām ēkām Bauskas novadā šāds atbalsts nebija pieejams un par atbalstu pat negribēja ne dzirdēt, ne saprast. Daļa no esošajiem deputātiem (vārdos nesaukšu) arī šobrīd savu nostāju nav mainījuši un ir klaji to pauduši. Ir interesanti lasīt, kā pašvaldībā pie varas esošo partiju programmās tas šobrīd ir atspoguļots. Vairāk, kā četri mēneši bija nepieciešami, lai pārliecinātu un izmainītu šī līdzfinansējuma apjomu atbilstoši tirgus cenām šajos noteikumos. Šobrīd tas jau ir sakārtots, ja ir vēlme var sākt izmantot.
Zināms – daļa iedzīvotāji zaudējuši uzticību pašvaldības vadībai un administrācijai pēc saņemtajiem tukšajiem solījumiem par atbalstu „Bērzkalnos” pēc centralizētās apkures sistēmas likvidēšanas. Daļa vēl tic samudžinātajam labiekārtošanas projektam Vītolu ielā. Diemžēl jāsecina, kā teiktais nesakrīt ar darbiem, kā labā roka nezina, ko dara kreisā! Mahatma Gandijs ir teicis: "
„Ja vēlies labas pārmaiņas, pats kļūsti par šo pārmaiņu nesēju!"
Šobrīd pieņemts lēmums startēt pašvaldības vēlēšanās, cerot un ticot, ka ar godprātīgu attieksmi pret darbu būšu noderīga iedzīvotājiem, lai palīdzētu sakārtot ar nekustamā īpašuma saistīto jautājumu risinājumus. Šobrīd nekustamā īpašuma tirgus ar nepārdomātu nodokļu sistēmu zināmā mērā ir sagrauts. Aktuāli ir nekustamā īpašuma nodokļu risinājumi par vienīgo mājokli, dalītais zemes un īpašuma nodoklis zemei zem daudzdzīvokļu mājām jāpieder dzīvokļa īpašniekam. Ēku energoefektivitātes pasākumu veicināšanu, pārvaldīšanas procesa pilnveidošanu novadā uzskatu par savu solījumu vēlētājiem.
Man ir un būs savs viedoklis, tāpēc ne vienmēr esmu ērta pašreizējiem pašvaldības vadītājiem. Esmu kopā ar Latvijas Reģionu Apvienības un biedrības „Bauskas apriņķa attīstībai” komandu mērķu īstenošanai iedzīvotāju labā.
Ar cieņu,
Ingrīda Liepa
RSS Feed
