Izvērtējot Iesniegumā minēto, secināms, ka Iesniegums pašreizējā faktiskajā situācijā nav pamatots un Bauskas novada domei nav juridiska pienākuma apmierināt Iesniegumā iekļauto lūgumu, ņemot vēro turpmāk minētos apsvērumus.
Pirmkārt, Bauskas novada domes 2018.gada 30.augusta lēmums (turpmāk – “Lēmums”) pats par sevi nerada pašvaldībai tiešus vai netiešus zaudējumus. Lēmums pēc savas būtības nemaina konkrētās situācijas tiesisko stāvokli attiecībā uz SIA “Selva Būve” būvniecības līguma termiņu vai summas apmēru. Lēmums faktiski ir vērtējams kā priekšdarbs, lai pašvaldība varētu lemt par līguma termiņa un summas izmaiņām ar SIA “Selva Būve”, jo tikai pēc lēmuma saņemšanas no Finanšu ministrijas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes, domei būs zināms, vai ir apstiprināts aizņēmums un tai ir pieejams papildu finansējums. Proti, Lēmumā ir nolemts lūgt Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles pārraudzības padomei atļaut ņemt lielāku aizņēmumu Valsts kasē, nekā bija sākotnēji paredzēts ar Bauskas novada domes 2017.gada 30.marta lēmumu, kā arī ir atļauts Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktorei slēgt vienošanos par grozījumiem ar SIA “Selva Būve” noslēgtajā būvniecības līgumā. Līdz ar to pašlaik, līdz brīdim kad Finanšu ministrijas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome pieņems lēmumu par aizdevuma piešķiršanu un nav noslēgta vienošanās par iepirkuma līguma grozījumiem, nav pamata jebkādu zaudējumu konstatēšanai un vēl neeksistējošu zaudējumu piedziņai no pašvaldības amatpersonām.
Otrkārt, vispārējs tiesību princips noteic, ka zaudējumu piedziņa var notikt tikai un vienīgi pēc to faktiskas iestāšanās un to konstatēšanas/pierādīšanas. Šajā gadījumā, lai vispār būtu pamats sākt jebkādas diskusijas par iespējamiem zaudējumiem un to apmēru, kā arī to atlīdzināšanas pienākuma esamību vai neesamību, ir nepieciešams skaidrs un neapstrīdams pierādījums (piemēram, tiesas spriedums), ar ko atzīts, ka ar SIA “Selva Būve” noslēgtā vienošanās par iepirkuma līguma grozījumiem (pēc tam, kad tāda tiks noslēgta) ir prettiesiska, piemēram, tāpēc, ka pašvaldība to noslēgusi, pārkāpjot Publisko iepirkumu likuma 61.panta prasības. Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 77.panta sestajai daļai, lai piedzītu šādus zaudējumus no pašvaldības amatpersonām ir jāpierāda arī tas, ka zaudējumi ir iestājušies atbildīgās amatpersonas rupjas neuzmanības vai tīša nodoma rezultātā, turklāt arī šie apstākļi ir noskaidrojumi tikai atsevišķā tiesas procesa rezultātā.
Treškārt, Iesniegumā minētais apsvērums par iespējamo interešu konfliktu saistībā ar SIA “Dromos” veikto būvnieka piedāvāto cenu izvērtējumu, jo SIA “Dromos” valdes loceklim Jānim Briedim pieder 20% kapitāldaļas SIA “Firma L4”, kas veic būves būvniecības uzraudzību, un SIA “Firma L4” būvuzraugs Jānis Rikters ir norādīts arī kā eksperts SIA “Dromos”, nav pamatots. Proti, likums par “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir attiecināms uz valsts amatpersonu darbību, līdz ar to uz būvuzraugu vai būvuzraudzības pakalpojuma nodrošinošo komersantu šī likuma regulējums nav attiecināms. Turklāt atbilstoši Būvniecības likuma 19.panta sestajai daļai “Būvuzraugs ir atbildīgs par visa būvdarbu procesa uzraudzību kopumā un ikviena būvuzraudzības plānā noteiktā posma kontroli būvlaukumā termiņos, kādi attiecīgajā plānā paredzēti, kā arī par to, lai būve vai tās daļa, kuras būvniecības laikā viņš pildījis savus pienākumus, atbilstu būvprojektam un būvniecības ierosinātāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām,” līdz ar to var apgalvot, ka būvuzrauga darbība ir vērsta uz būvprojekta sekmīgu realizāciju, turklāt 2014.gada 19.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 117.punktā ir noteikts, ka “Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā [..]”. Turklāt, minēto Ministru kabineta noteikumu 118.punktā, noteikts, ka būvuzraugs nevar būt saistīts ar būvdarbu veicēju vai būvprojekta izstrādātāju. Tātad jāsecina, ka pat, ja SIA “Dromos” būtu netieši saistīts ar SIA “Firma L4”, tas nekādā veidā nav uzskatāms par interešu konfliktu normatīvo aktu izpratnē, pat gluži pretēji: būvuzraugs nodrošina pasūtītāja interešu labāku realizāciju.
Ceturtkārt, Iesniegumā norādītā atsauce uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – “Zaudējumu atlīdzināšanas likums”) 33.panta otro daļu nav adekvāta un neatbilst konkrētajai piemērojamajai procedūrai. Šajā normā noteiktās atbildības piemērošana ir veicama atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajai kārtībai, nevis uz Iesnieguma vai jebkāda cita līdzīga dokumenta pamata. Proti, Zaudējumu atlīdzināšanas likuma mērķis ir atlīdzināt privātpersonai tos zaudējumus, kas tai nodarīti ar valsts pārvaldes iestāžu prettiesisku rīcību, turklāt atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 6.pantam ir jābūt tiešai cēloņsakarībai starp iestādes prettiesisko rīcību un privātpersonai nodarītajiem zaudējumiem. Šajā gadījumā Iesniegumā nav norādes uz jebkādiem privātpersonām nodarītiem zaudējumiem.
Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, Iesniegums ir pieņemts zināšanai, bet Iesniegumā minētais lūgums netiks izpildīts, jo Bauskas novada dome un tās amatpersonas nav pārkāpušas normatīvo aktu prasības, līdz ar to šāda lūguma izpilde nav iespējama un juridiski pamatota. Zaudējumu piedziņa no pašvaldības amatpersonām, gadījumā ja tiks konstatēti zaudējumi pašvaldībai, tiks veikta normatīvo aktu kārtībā tiesā, nevis uz atsevišķu domes deputātu Iesnieguma vai lūguma pamata, pretējā gadījumā zustu jebkāda saprātīgas tiesību normu piemērošanas jēga.
Vēstules sagatavotāja Bauskas novada domes izpilddirektora vietniece I.Ruhocka