Ar likumdevēja varu par politiskās „varas pīrāga” nedalāmību.

Tuvojoties vēlēšanām varas partijas sāk nospraust stratēģiju un mērķus, lai stiprinātu un iegūtu politisko ietekmi pilsētu un novadu pašvaldībās. Izmantojot likumdevēja varu, tiek meklēti veidi, lai pie varas esošajai politiskajai elitei nodrošinātu „varas pīrāga” nedalāmību un nepieļautu jaunu politisko spēku, līdz ar to pārmaiņu ienākšanu valsts un pašvaldību pārvaldē. Tiek meklēti veidi, lai nodrošinātu politiskās varas monopolu, jeb legalizētu politiski pārstāvēto ekonomisko grupējumu „valsts varas nozagšanu”.
Gribētu ieteikt iepazīties ar portāla www.la.lv  publikāciju „Egils Levits: Labāku politiku, nevis “skābekļa piegriešanu” http://www.la.lv/labaku-politiku-nevis-skabekla-piegriesanu/​​ . Daži citāti:

​ „Latvija ir vienīgā (!) valsts Eiropas Savienībā (ES), kur paredzēts partiju monopols izvirzīt kandidātus vēlēšanās. Tas ir ļoti būtisks ierobežojums. Arī partijas dibināšanai mums ir ļoti augsts slieksnis – 200 biedri, salīdzinot ar trim biedriem Francijā vai septiņiem biedriem Vācijā (tāpat kā biedrībām). Igaunijā gan partijai jābūt 500 biedriem, taču svarīgi ir tas, ka tur vēlēšanās var piedalīties arī neatkarīgi kandidāti un citas organizācijas – tātad nepastāv partiju monopols”. 
„Problemātiska ir tieši šo triju ierobežojumu kombinācija – pirmkārt, vēl vairāk apgrūtinātā partiju dibināšana (tātad nepieciešamā biedru skaita paaugstināšana no 200 uz 500) saistībā ar, otrkārt, partiju monopolu izvirzīt kandidātus vēlēšanās. Treškārt, tam “pa virsu” vēl nāktu ierobežojums jaunām partijām piedalīties vēlēšanās. Tāds pilsoņu politiskās brīvības ierobežojumu komplekss nepastāv nevienā ES dalībvalstī. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijas politiskā kultūrā pilsoņi nelabprāt iesaistās politiskajās partijās, bet tas ir partiju atraktivitātes, godīguma, politiskās vilkmes, nevis likuma jautājums.”
„Ne jau par velti Eiropas Drošības un sadarbības organizācija ir atkārtoti aicinājusi Latviju atcelt tagad pastāvošo partiju monopolu kandidātu izvirzīšanai. Tie nav tukši vārdi, tas ir nopietns brīdinājums. Der atcerēties, ka arī ES ir visai uzmanīga pret pārmērīgiem demokrātijas ierobežojumiem savās dalībvalstīs.” 

Vai tiks pieņemts „varas nomenklatūras” virzītais likumprojekts Saeimā, kura mērķis ir ierobežot pilsoņu politisko brīvību un likt šķēršļus iedzīvotājiem piedalīties pašvaldību un Saeimas vēlēšanās? Jau šodien ar likumdevēja varu pilsētu un lielo pašvaldību vēlēšanās ir atļauts piedalīties tikai politisko partiju izvirzīto kandidātu veidotiem sarakstiem.
​Manuprāt, trāpīgi varas partiju polittehnoloģiju vēlēšanās publikācijas komentāros raksturo kāds lasītājs Imants 27. janvāris, 2016 14:39, 

​D A Ž A S  V Ē L Ē Š A N U  V I L T Ī B A S
Nāk vēlēšanas. Tautai, vēlētājiem ir dota tikai viena iespēja – balsot tikai par kādu partiju un vēlēšanās „pareizi” nobalsot.
Kuras partijas sarakstu iemeti urnā, par to esi nobalsojis, tā arī valdīs, nevis atsevišķi „labie”. Kas pārvalda valsti, to spilgti pierādīja arī JŪRMALĢEITA. Atceries zemnieka patiesību – ja zirgs slikts, niķīgs vai nevelk vai kopumā ir nepatīkams, vienīgā izeja – nomainīt ar jaunu, proti, ievēlēt citu Saeimu, ar ko būs sodīti vecie. Citas ietekmes uz varu vēlētājam nav. Un kāda ierindas biedru ietekme uz” lielo” vai “mazo” partiju? Nekādas.
Nereti Saeimas partijas, viņu reklamētāji vēlētājus baida ar sarkanajiem, ar komunistiem, ar „mazajām” partijām un visus sabāž vienā – kreiso kulē un, lai iedvestu vēl lielākas bailes, šai „kreisajai putrai” klāt piejauc promaskaviskos ekstrēmistus, kuri arī labprāt sevi dēvē par kreisajiem.
Notiek arī viltīga partiju dalīšana populārajās un nepopulārajās, mazajās (partiju lielumu nereti nosaka no sponsoru naudas lieluma un iespējā izrādīties TV, Radio u.c. reklāmās) un lielajās, kreisajās, centriskajās, labējās, liberālajās partijās. Mums ir tikai divi partiju tipi: vien ietilpst zem lamu vārda „mazās”, vai dēvētas par nepopulārajām partijām, otrajā grupā – naudas partijas, varas partijas, miljonāru partijas. Precīzi tepat LA teica Juris Bojārs, ka valsti pārvalda nauda, nevis parlaments. No teiktā izriet, ka ideja par „mazo” un „jauno” partiju aizliegumu, tur jau nav runa par dažu partiju monopolu, bet par vēlēšanu politiskas afēras pastiprināšanu, kas jau manāma no spēkā esošā Vēlēšanu likuma.
Beztermiņa Saeimas partijas ir kļuvušas nekaunīgas, bezatbildīgas, lai noturētu varu propagandai ziedo miljonus, ik mirkļi apdullina ar demokrātijas rēgu, kaut demokrātijas katram ir tik, cik kabatā naudas.
PLUSU likšana deputātu kandidātiem vai SVĪTROŠANA no saraksta, no vienas puses – ir it kā pareiza un nevainojama ideja, bet reizē dziļi viltīgs, rafinēts vēlētāju krāpšanas elements, kas domāts to vēlētāju ievilināšanai, kuri nezina par ko balsot, kuri neinteresējas par vēlēšanu politiku vai nepārvalda vēlēšanu viltības, kuri spriež: „Kas tur slikts, balsošu par „labiem” cilvēkiem, viņiem ielikšu „plusu”, sliktos izsvītrošu un „sliktie” Saeimā netiks. Tiks gan! Tā uzķeramies uz āķa, jo sevišķi „labie” vai „populārie” cilvēki tiek ielikti sarakstā vēlētāju krāpšanai.
Arī politologi un reitingu veidotāji, avīzes, atsevišķas personas jau iepriekš uzskaita, kuras partijas būs Saeimā un kuras Saeimā netiks, ar ko cenšas iegalvot vēlētājiem, apmānīt viņus – tie „mazie” Saeimā netiks, par viņiem nav vērts balsot.. Pat kāda politoloģe pa radio vēlētājus mudina balsot par „labiem” cilvēkiem, likt viņiem plusus un sliktos svītrot. Tas ir ļoti bīstams un viltīgs ieteikums!
Nobalsot PRET nevēlamām partijām var tikai netieši, vienā gadījumā – balsojot par „nepopulāru” partiju, par „mazo” partiju, ko sauc arī par „protesta balsojumu”.
Balsojot par „mazo” partiju vēlētājs palielina balsotāju skaitu, no kura aprēķina procentus katram deputātu kandidātam. Proti, jo lielāks vēlētāju skaits piedalās vēlēšanās un vairāk nobalso ar „protesta balsojumu”, jo mazāk balsu paliek jūsu nevēlamajai partija, lai tā iegūtu tos 5% no vēlēšanās piedalījušos kopējā skaita, piemēram – 5% no 100 ir 5, bet 5% no 1000 balsīm jau vajag dabūt 50 „par”, lai partija tiktu ievēlēta Saeimā.
Balsojot par „mazo” partiju pazaudēsi balsi, jo baidies, ka „mazo” partiju neievēlēs Saeimā? Jā un nē.
Varbūt arī ievēlēs. Bet kā redzējāt, jūsu balss no vienas puses – nelabvēļu kandidātus velk lejā vai apgrūtina viņu iekļūšanu Saeimā, jūs esiet nobalsojis PRET. Tieši tad jūs pa īstam zaudēsiet balsi, ja atkārtoti iebalsosiet tos, kuri desmitiem gadu jūs baro ar ubaga dāvanām vai baro vienīgi ar supernacionāliem saukļiem. Izsvītrojiet no saraksta kaut visus, tik un tā jūs būsiet nobalsojis par šo jums nevēlamo partiju un jūsu „sliktie” arī sēdēs Saeimā.