Skola ir dzīvība, sabiedrības nākotne un attīstība

Solvita Putele

Bauskas novada deputāta kandidāte
LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA

​Vai lauku skola jāslēdz tāpēc, ka nebūs, kas tajā mācās vai varbūt nebūs iedzīvotāju, ja nebūs pagastā skola?

Reorganizējot lauku skolas, pamazām tiek iznīcināti arī lauki. Lai nodrošinātu bērnu nokļūšanu skolā, daļa gados jaunu cilvēku, kuriem ir bērni skolas vecumā, pārceļas uz dzīvi tuvāk lielākiem centriem, un pagasts zaudē cilvēkresursus, zūd kultūras un izglītības centrs, samazinās inteliģences īpatsvars pagastā, palielinās bezdarbnieku skaits, pašvaldībai rodas papildus rūpes par lietderīgu skolas ēku apsaimniekošanu.
​
Mazā lauku skolā pazīst katru bērnu, zina viņa iespējas, vēlmes un vajadzības. Diemžēl reizēm skola ir arī tā vienīgā vieta, kur bērns ir drošībā, siltumā, un vismaz reizi dienā paēdis. Nepieciešamības gadījumā tiek aizvests arī pie ārsta. Vai to nodrošinās arī lielās skolas? Vai pajautās bērnam, kāpēc šodien ir actiņas saraudātas? Vai paņems klēpī kādu mazo meitēnu un sapīs bizītēs brīvdienās neķemmētos matus? Vai iedos siltu tēju, kad aizputinātu ceļu dēļ, autobusā uz skolu pavadītas pāris stundas? Un kā lai jūtas maznodrošināto ģimeņu atvase, kad rudeņos un pavasaros, brienot pa dubļiem, būs jāierodas lielajā pilsētas skolā un savos gumijas zābaciņos vai slapjām kājām jāpavada tur visa diena?

Attiecībā par izglītību, pilnīgi nepiekrītu viedoklim, ka lauku skolās bērni mācās sliktāk, ir zema izglītības kvalitāte. Protams, ne visās olimpiādēs varam gūt atzinības un konkursos uzvarēt, jo strādājam ar bērniem, kādi ir, nevar veidot atlasi.

Ir patīkami redzēt, ka pēc pamatskolas beigšanas, lielo pilsētu skolu tēlu spodrina arī mazo lauku pamatskolu absolventi. Bet kur tad viņi ir ieguvuši pamatzināšanas?

Pati esmu no laukiem. Redzu reālo ikdienas dzīvi. Kā aiziet mūžībā vecie ļaudis, kā viņu mājas sagrauž laika zobs un to vietā pamazām iekopj labības laukus. Tajā pat laikā ir jaunās ģimenes, kuras vēlās atgriezties senču mājās un uzturēt tur dzīvību. Taču – cik ilgi pastāvēs pamatskola, šis jautājums diemžēl liek pārdomāt! Arī mani vecākie bērni, ieguvuši izglītību, ir atgriezušies laukos ar cerību, ka viņu bērni šeit iegūs pamatizglītību.
​
Bez laukiem nebūs arī Latvijas! Esam bijuši svešu varu pakļautībā, bet vai tad tika reorganizētas un slēgtas skolas? Vai neliekas, ka paši ar savām rokām iznīcinām latviešu tautu? Mūsu mērķis, par ko arī es līdz šim un nākotnē aktīvi iestāšos, ir nepieļaut tādu brīdi, kad grāmatās rakstīs ‘’ Reiz bija latvieši...’’